ZIŅAS NO LAUKA / JŪNIJS

Šajā skaistajā pirmssvētku laikā aicinājām savus agronomus novērtēt situāciju Latvijas graudu un rapša tīrumos, kā arī izteikt savu redzējumu par veicamajiem darbiem.
SIA Elagro Trade agronome Ineta Speldziņa strādā ar klientiem Latgalē un Vidzemes austrumos. Vērtējot situāciju uz laukiem, Ineta secina, ka šobrīd tie zemnieki, kas nolēma vasarājus ar fungicīdu nomiglot laicīgi un ir to jau izdarījuši, ir ieguvēji, jo lietusgāzes uz laiku ir apturējušas tekošos miglošanas darbus. Ziemas rapši ir nomigloti pret balto puvi un tagad var sākt gaidīt kombainu.
Ziemas kviešu sējumos agrās šķirnes zied vai tūlīt ziedēs, vēlajām šķirnēm nāk vārpas. Atkarībā no pirmā fungicīda veida un miglošanas laika, ir laiks domāt par vārpas aizsardzību. “Pie pašreizējiem laika apstākļiem es ieteiktu pārāk necerēt, ka viens fungicīda miglojums būs pietiekošs, tāpēc ir vērts nomiglot pa vārpu kaut ko, kas pagarinās zaļumu lapām un dos iespēju piebriest graudiem. Klāt pieliekot lapu mēslojumu un sēru, kas arī ir pret sēņu slimību iedarbību”, papildina Ineta Speldziņa.
Vasarāji ir labi sacerojuši un izskatās cerīgi, sevišķi tiem, kas ir uzkaisījuši pamatmēslojumu. Miežos strauji izplatās tīklplankumainība, ko vajadzētu nekavējoties miglot, ja tas nav vēl izdarīts. Ņemot vērā pietiekošo mitrumu, vasarājiem būtu jāuzliek regulators, jo ja tas nav izdarīts, tad karoglapas parādīšanās ir pēdējais laiks to izdarīt. Laikapstākļu ietekmē vasaras kviešos parādās dzeltenplankumainība un miltrasa. Jāpievērš uzmanība gaiļsārei vasarāju sējumos, jo ir silts un mitrs laiks. Ja atrodat sējumos gaiļsāri, to vēl iespējams ierobežot ar Axial.
Vasaras rapša sējumos jāapkaro nezāles un jāliek regulators, un periodiski jāveic kukaiņu monitorings, jo pašlaik kaitēkļu izplatībai ir labvēlīgi apstākļi.
Agronoms Raimonds Klaucāns piebilst, ka vasaras rapsis Latgales reģionā izskatās skaists, tāpēc svarīgi to apgādāt ar barības vielām.
Lielā mitruma un siltuma dēļ, augiem ir potenciāls augt – ir liels veldres risks, tāpēc jo īpaši svarīgi, konsultējoties ar agronomu, ievērot precīzus veicamos darbus uz lauka.
Savukārt, agronome Ināra Pakalna, kas strādā Vidzemes reģionā, ir novērojusi, ka pašreiz lauki Vidzemē izskatās līdzīgi kā pagājušo gadu, bet ražas grūti prognozēt, jo ir ļoti daudz ietekmējošo faktoru, kas var vēl mainīties, un sezonas darbi ir tikai pusē.
Ziemas kviešu lauki, atkarībā no šķirnes agrīnuma, daļa jau ir vārpās, daļa vēl nav. Mitrums ir pietiekošs.
Vasarāju lauki atrodas stiebrošanas sākuma fāzē. Lauki, kur likts optimāls mēslojuma daudzums, izskatās ļoti skaisti. Vēlāk sētie vasarāju lauki izskatās labāk nekā agrie sētie. Šeit var secināt, ka sēja ir jāsāk, kad zeme ir sasilusi un atdzīvojusies.
Smilšainās augsnēs sētie vasarāji ir salīdzinoši slikti, jo to augšanu negatīvi ietekmējis aukstais un sausais pavasaris.
Herbicīda miglojumi vasaras sējumos ir veikti apmēram 60% lauku, pārējie gaida, kad beigsies lietus.
Vidzemes rapšu lauku lielā “sāpe” ir smecernieka bojājumi, kur jau tagad var prognozēt, ka raža būs vairāk kā 50 % mazāka, jo daļa augu iet bojā.
Rudzupuķe kā nezāle ir kļuvusi ļoti aktuāla, līdz ar to šogad un turpmākās sezonas tai būs jāpievērš īpaša vērība.
Šobrīd zied rudzi. Laiks ir vējains, tādēļ apputeksnēšanās notiks, kā rezultātā var cerēt, ka raža būs laba.
Zemgales reģiona tirdzniecības pārstāvis Sandris Roze uz laukiem ir katru dienu. Lauki izskatās glīti, vērojams potenciāls labai ražai. Augsnei mitruma pietiek.
Vasarāju laukos notiek aktīvi miglošanas darbi pret nezālēm un kaitēkļiem.
Ziemas kviešiem tiek likts otrais fungicīds pa vārpu, kas ir pēdējais miglojums, un tad varēs sākt gaidīt rudeni.
Kurzemes reģiona agronome Iveta Birzniece piebilst, ka arī viņas klientu saimniecībās lauki šobrīd izskatās skaisti. Darbi uz laukiem vēl nav beigušies, svarīgi darbi veicami vasarāju tīrumos – miglojumi pret nezālēm un slimībām.
Šajā sezonā Kurzemes reģiona laukā tika manīta nezāle – peļastīšu lapsaste (alopecurus miosuroides), kas ir slavena Eiropā ar to, ka ļoti grūti iznīdējama. Nākošajās sezonās ieteiktu katram zemniekam apsekot savus laukus, lai laikus šo nezāli varētu atklāt un apkarot.
Kurzemes laukos šogad ir daudz ziemāju. Pārziemojuši bija labi, jāpārsēj nebija, toties sausums un aukstums pavasarī neveicināja augu attīstību. Tas ļoti kavēja barības vielu uzņemšanu, augi neauga, līdz ar to būtiski var ietekmēt ražas apmērus rudenī. Šeit izcili var redzēt lauksaimnieku darba specifiku – zemniekam jācenšās maksimāli strādāt precīzi, augus pabarot, pasargāt no slimībām un kaitēkļiem, tai pašā laikā ļoti jācer, ka dabas apstākļi būs labvēlīgi, lai graudu birums rudenī iepriecinātu.